Piektdien, 2026. gada 20. martā, notika Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) ikgadējā kopsapulce, kurā piedalījās 82 LSFP biedri. Tās laikā tika izvērtēti iepriekšējā gada darbības rezultāti, apstiprināts LSFP iepriekšējā gada pārskats un 2026. gada budžets, kā arī apspriesti aktuālie sporta nozares attīstības jautājumi, tostarp Sporta likuma virzība, finansēšanas mehānismi un citi nozarei būtiski jautājumi.

Kā ierasts, tika uzklausīts LSFP prezidenta ziņojums par paveikto, un ar vienbalsīgu balsojumu apstiprināts 2025. gada darbības pārskats, LSFP Revīzijas komisijas ziņojums un 2026. gada budžets. LSFP 2026. gada budžetā valsts budžeta finansējums deleģēto funkciju nodrošināšanai veido aptuveni ceturto daļu no kopējiem ieņēmumiem. Kopā ar sporta federāciju finansējumu, sportistu stipendijām un Latvijas Ziemas skolu festivāla finansējumu 2026. gada valsts budžeta dotācija sastādīs 711 tūkstošus eiro, kas ir tikai 45% no kopējiem LSFP ieņēmumiem 2026. gadā. Šis ir būtisks rādītājs, kas stiprina organizāciju un mazina tās atkarību no valsts budžeta dotācijas.

Valsts sekretāra vietnieks sporta un jaunatnes jautājumos Edgars Pukinsks savā uzrunā izteica pateicību LSFP un sporta federācijām, uzsverot, ka aizvadītais periods sporta nozarē ir bijis intensīvs un nozīmīgs, vienlaikus atzīstot: “Darāmā vēl ir daudz, taču tieši cieša sadarbība ar LSFP un nozares partneriem ir izšķiroši svarīga.” Viņš akcentēja, ka šobrīd notiek aktīvs darbs pie vairākiem būtiskiem jautājumiem – Sporta likuma, sporta fonda un sporta reģistra, kā arī treneru sertifikācijas un citu normatīvo aktu pilnveides, vienlaikus strādājot pie sporta nozares iekļaušanas nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā.

LSFP prezidents Vladimirs Šteinbergs norādīja, ka ir pagājis gads kopš viņa un jaunās valdes ievēlēšanas, kura laikā ir mēģināts mainīt pieeju sadarbībā ar sporta federācijām. Aizvadītajā gadā atzīto sporta federāciju skaits palielinājies par divām, pievienojoties Boksa un MMA federācijām.

Viņš uzsvēra, ka jaunajā Sporta likuma redakcijā paredzēta atbildība par darbu bez trenera sertifikāta, kā arī akcentēja LSFP aktīvo iesaisti likumdošanas procesos, tostarp sniedzot priekšlikumus Sporta likuma projektam.

Tāpat LSFP kļuvusi par pirmo nevalstisko organizāciju ar oficiālu statistikas iestādes statusu, kas ļaus veidot vienotu sporta nozares datu reģistru un stiprināt uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu.

Papildus tam LSFP izstrādājusi priekšlikumus grozījumiem sporta speciālistu sertifikācijas noteikumos, kas paredz sertifikācijas procesa pilnveidi. LSFP kā līdzatbildīgā institūcija ir iekļauta arī Rīcības plānā liekā svara un aptaukošanās izplatības mazināšanai 2025.–2029. gadam, kā arī iesaistījās jaunā regulējuma īstenošanā, kas nosaka valsts atbalstu nacionālo izlašu sagatavošanai un dalībai starptautiskajās sacensībās.

Tiek attīstīta vienota sporta nozares digitālā platforma, kuras mērķis ir centralizēt datu uzskaiti un uzlabot informācijas apriti starp iesaistītajām pusēm. Sākotnējais risinājums fokusējas uz sporta federāciju datu un sporta speciālistu sertifikācijas digitalizāciju, nodrošinot efektīvāku pārvaldību. Platforma palīdzēs samazināt manuālos procesus, uzlabos datu kvalitāti un pārskatāmību, kā arī radīs pamatu sistēmas turpmākai attīstībai. Tā nodrošinās vienotu datu uzkrāšanu visos sporta līmeņos – no sporta klubiem un sporta skolu grupām līdz individuālam sportistam.

Savā pārskatā V. Šteinbergs izcēla nozīmīgākos paveiktos darbus, uzsverot LSFP mērķtiecīgo darbu sporta federāciju sadarbības stiprināšanā un praktiska atbalsta nodrošināšanā to ikdienas darbam. Aizvadītajā gadā organizēta “Latvijas Cīņu sporta gada balva”, kas pulcēja 13 cīņu sporta federācijas vienotā pasākumā.

Vienlaikus sporta federācijām nodrošināts atbalsts mobilitātē, piedāvājot LSFP autobusa pieejamību, kā arī radīta iespēja izmantot sanāksmju telpu LSFP birojā. Tāpat sniegts atbalsts līdzfinansējuma piesaistei starptautisku pasākumu organizēšanai.

Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju īstenots Sporta stipendiju konkurss, piešķirot stipendijas 27 studējošajiem sportistiem un sekmējot augstas klases sportistu duālās karjeras attīstību.

Kopsapulces debatēs izskanēja viedokļi par nepieciešamību nodrošināt savlaicīgu, vismaz daļēju valsts finansējuma piešķiršanu sporta federāciju darbībai jau gada sākumā. Tāpat tika aktualizēts jautājums par solidarizēšanos ar Ukrainu un sporta nozares nostāju attiecībā uz dalību sacensībās, kurās piedalās agresorvalsts sportisti, aicinot izvērtēt savu rīcību un atbildību lēmumu pieņemšanā, kas ir pretrunā ar sporta ētikas un sabiedrības vērtībām.

LSFP kopsapulcē tika atbalstīti arī grozījumi LSFP statūtos, papildinot tos ar jaunām funkcijām, kas paredz sporta nozares statistikas datu apkopošanu un analīzi, kā arī projektu īstenošanu sporta, sabiedrības veselības un eksporta veicināšanas jomās.

Latvijas Sporta federāciju padome ir sporta nozares patstāvīga 96 sporta federāciju apvienība, dibināta 1992. gadā, kas atbilstoši Sporta likumam un normatīvajos aktos deleģētajām funkcijām veic sporta federāciju atzīšanu, koordinē to darbību, pārstāv un īsteno to kopīgās intereses, kā arī veic sporta speciālistu sertifikāciju

Платформа недоступна